7. Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību

Cilvēks ir jutīgs pret ārkārtas vides un klimata izmaiņām, un tās var izraisīt vispārēju veselības stāvokļa un labklājības pasliktināšanos, piemēram, radot stresu, traumas, slimības, psihiskus un sociālus traucējumus, darbspēju samazināšanos un citas sekas, kā arī nāvi.

Tieša un netieša ietekme. Globālas klimata pārmaiņas tiešā un netiešā veidā veicina slimību izplatību un priekšlaicīgu mirstību. Tiešā veidā cilvēku var ietekmēt intensīvas un biežas temperatūras un nokrišņu izmaiņas (karstuma un sausuma periodi, viesuļvētras un plūdi, dabas ugunsgrēki), kas var radīt funkcionālus un fizioloģiskus organisma darbības traucējumus. Savukārt netiešas ietekmes ir saistītas ar klimata pārmaiņu izraisītām vides un ekoloģiskām izmaiņām un to sekām (7.1. att.). Netieši cilvēka veselību un labklājību var ietekmēt ražas un pārtikas kvalitātes un pieejamības samazināšanās, dzeramā ūdens trūkums, slimību pārnēsātāju invāzija, kā arī klimata pārmaiņu provocētas sociāli ekonomiskās atbildes reakcijas sabiedrībā – iedzīvotāju migrācija ilgstošu sausuma periodu vai plūdu dēļ, bezdarbs, mājvietas zaudēšana, sociālā vardarbība. Trīs galvenās faktoru grupas – fizikālie, bioloģiskie un ekonomiskie faktori – ietekmē cilvēka labklājību, veselību un izdzīvošanas spējas jebkuros apstākļos, bet klimata pārmaiņu rezultātā ietekmes intensitāte saasinās, turklāt, cilvēka bioloģiskā un sociālā adaptācija jaunos apstākļos ir daudz sarežģītāka nekā stabilā vidē.

7.1. att. Tieša un netieša klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību (pēc McMichael et al., 2015).

Paredzams, ka klimata pārmaiņas ietekmēs daudzu slimību epidemioloģiju (infekcijas slimību izcelšanos, izplatīšanās likumsakarības un apkarošanas iespējas), kā arī sabiedrības un indivīda fiziskās un psihiskās veselības un higiēnas nosacījumus. Ietekmes veids un intensitāte var būt atšķirīga, ņemot vērā gan klimatiskos, reģionālos un ģeogrāfiskos apstākļus, gan veselības aprūpes sistēmas kvalitāti, adaptācijas pasākumus, iedzīvotāju informētību un piekļuves nodrošinājumu profilakses un ārstniecības pakalpojumiem, kā arī sagatavotību un rīcības spējas ārkārtas gadījumos. Pieredze rāda, ka parasti valstu veselības aizsardzības sistēmas ir neaizsargātas pret ārkārtas klimatiskām pārmaiņām. Piemēram, 2003. gada vasara Eiropā tiek vērtēta kā karstākā vasara kopš 1540. gada. Karstums, sausums un ražas samazinājums īpaši smagi skāra Franciju un citas valstis Dienvideiropā. Francijā temperatūra 7 dienas pārsniedza 40 °C. Nacionālās veselības aģentūras ziņoja, ka karstuma ietekmes radītu veselības problēmu dēļ Francijā bojā gājuši vairāk nekā 14 800, Portugālē ap 2000, Nīderlandē ap 1500 cilvēki, bet kopumā Eiropā – vairāk nekā 70 000 cilvēki.

Ja klimata pārmaiņas turpināsies tā, kā tiek prognozēts, tad cilvēka veselības apdraudējums būs statistiski iespējams ar vidēju līdz ļoti augstu ticamības pakāpi (7.1. tab.).

7.1. tabula. Prognozētie veselības riski klimata pārmaiņu ietekmē un prognožu ticamība (pēc Smith et al., 2014; Woodward et al., 2014).

Taču ne visas ar klimatu saistītās pārmaiņas ietekmē cilvēku veselību nelabvēlīgi. Mērenā klimata joslā iespējamas siltākas ziemas, kas mazinās ar nosalšanu saistītu nāves gadījumu skaitu, kā arī būs vienkāršāk uzturēt komfortablus iekštelpu mikroklimata apstākļus, ārpus telpām nodarbinātie mazāk saskarsies ar aukstuma izraisītiem negadījumiem ziemas periodā, kas savukārt uzlabos darba produktivitāti. Ilgāka siltuma sezona un augu veģetācijas periods, ja vien to negatīvi neietekmēs ārkārtas karstuma un sausuma periodi, sekmēs lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, arī privāto dārzkopību un ārpustelpu aktivitātes. Tomēr ar augstu ticamības pakāpi var apgalvot, ka pozitīvās ietekmes no klimata pārmaiņām, piemēram, ar aukstumu saistītas mirstības samazinājums, ir krasi pārvērtētas salīdzinājumā ar negatīvo klimata pārmaiņu ietekmes pieaugumu, apmēru un seku smagumu.

Lai arī ilgtermiņa vidējie pasaules klimata rādītāji līdz šim ir bijuši samērā stabili, pēdējo 50 gadu dati liecina, ka izmaiņas paātrinās, piemēram, globālā vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par 0,7 °C, un līdz 2100. gadam tiek paredzēts temperatūras pieaugums par 1,5–4,0 °C, kas var nopietni aktivizēt klimata pārmaiņu ietekmes intensitāti uz cilvēka veselību (7.2. att.).

7.2. att. Vidējās temperatūras pieaugums un klimata pārmaiņu ietekmes intensitāte uz cilvēka veselību pašlaik un nākotnē, izvērtējot adaptācijas spējas (pēc Woodward et al., 2014).

Primāra, sekundāra un terciāra ietekme. Klimata pārmaiņu ietekmes uz cilvēku var iedalīt primārās, sekundārās un terciārās. Primāra ietekme ir tāda ietekme, kas rodas, ja reģionālas iedzīvotāju grupas vai arī atsevišķu profesiju pārstāvji (7.3. att.) ir tieši pakļauti nelabvēlīgiem vides apstākļiem: karstuma, lietus un plūdu, krusas, sniega vētru, vēja un dabas ugunsgrēku ietekmei.

Rezultātā var iestāties dehidratācija (organisma atūdeņošanās), karstuma dūriens, traumu risks, infekcijas un pat nāve. Primāra klimata pārmaiņu ietekme ir samērā tieša ietekme (jo seko tūlīt pēc notikuma) uz cilvēka fizisko stāvokli un psihisko veselību, darbspēju, sadzīvi, kā arī sabiedrības morāli un citiem ar cilvēka labklājību saistītiem aspektiem.

7.3. att. Atsevišķu profesiju pārstāvji, kuri strādā ārpus telpām, piemēram, būvstrādnieki, lauksaimnieki, var tikt pakļauti lielākam klimata pārmaiņu ietekmes riskam uz veselību.

Foto: Jaroslav A. Polák, www.flickr.com/photos/kojotisko/9354308870/; Ashley Basil, www.flickr.com/photos/28438417@N08/17209912446/.

Sekundārā klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēka veselību rodas kā mediators starp vides un ekoloģiskām sekām. Sekundārā ietekme ietver infekcijas slimību izplatības diapazona, intensitātes un sezonalitātes izmaiņas, kā arī pārtikas lauksaimniecības ražības samazināšanos. Tā ietekmē arī cilvēka uztura un dzeramā ūdens nodrošinājumu, higiēnas apstākļus. Ekoloģisko mediatoru ierosināta ietekme uz veselību ietver arī aeroalergēnu (putekšņu, sporu, putekļu) izplatības pastiprināšanos, paaugstinot astmas, siena drudža un citu alerģisku reakciju risku. Globālas klimata izmaiņas, piemēram, kalnu ledāju sarukumu un reģionālu nokrišņu samazinājumu, var samazināt saldūdens plūsmas, tādējādi apdraudot iedzīvotāju higiēnu, dzeramā ūdens drošību un pieejamību, vietēji iegūstamās pārtikas apjomu. Plūdi, kas pēc prognozēm jo vairāk iespējami tieši klimata pārmaiņu dēļ, arī var apdraudēt ūdens kvalitāti, bojājot kanalizācijas sistēmu infrastruktūru. Pie klimata pārmaiņu sekundārās ietekmes var pieskaitīt arī jūras līmeņa celšanās izraisītu piekrastes gruntsūdeņu un līdz ar to dzeramā ūdens sāļuma pieaugumu.

Epidemioloģiskie pētījumi Bangladešā, kur raksturīgas zemas piekrastes, ir atklājuši, ka ievērojami palielinās piekrastes iedzīvotāju uzņemtā ikdienas sāls deva. Tas ir ļoti iespējams iemesls pieaugošajai hipertensijas (paaugstināta asinsspiediena) izplatībai piekrastes lauku kopienās, kur dzeramajā ūdenī konstatēta paaugstināta sāls koncentrācija. Dzeramā ūdens paaugstinātais sāļums tiek saistīts arī ar augstāku veselības apdraudējuma risku grūtniecības vēlīnā stadijā.

Klimata pārmaiņu terciārā ietekme uz cilvēka veselību rodas no netiešas, daudz sarežģītākas un ilgstošas cēloņu ķēdes. Sekas parādās lēnāk, ietekmē fundamentālos sociālo attiecību balstus un institūcijas, kā arī cilvēku veselību, labklājību un izdzīvošanas spējas. Terciāro ietekmi ir sarežģīti pētīt un izvērtēt, jo tā parasti izpaužas kā vairāku faktoru iedarbības seku kopums; piemēram,
psiholoģiskā spriedze, emocionāls nemiers un uzvedības traucējumi bērniem un pieaugušajiem, uztraucoties par nākotni;
ietekme uz sabiedrības veselību (gan negatīva, gan pozitīva) un iedzīvotāju grupu piespiedu migrācija, kas var rasties populācijas pieauguma un ārkārtas vides apstākļu vai vides katastrofu rezultātā;
sociālo saspīlējumu un konfliktu draudi, kas saistīti ar dabas resursu pieejamības samazināšanos attiecībā uz aramzemes platībām, saldūdens krājumiem, apmetņu un dzīvesvietas pieejamību u.c.