9. Augšanas sezonas izmaiņas un tās ietekme uz mežsaimniecību un lauksaimniecību

Pētījumi rāda, ka, pastāvot optimālam mitruma un temperatūras režīmam, CO₂ koncentrācijas pieaugums gaisā meža augšanu ietekmēs pozitīvi – palielināsies koku caurmēra pieaugums, turklāt skuju koku mežos izmaiņas būs lielākās nekā lapu koku mežos. Zinātnieki aprēķinājuši, ka Somijas ziemeļu daļā koksnes produktivitāte varētu pieaugt pat par 70%. Taču teritorijās ar nepietiekamu mitruma režīmu prognozētais CO₂ pieaugums var radīt papildu risku meža audzēm.

Arī gaisa temperatūras izmaiņām var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas – siltummīlošās sugas palielinās izplatības areālus, migrējot vairāk uz ziemeļiem vai kalnu rajoniem, savukārt kalnos daudzas sugas aizies bojā, nespējot pielāgoties.
Gaisa temperatūras paaugstināšanās pozitīvi ietekmēs skuju koku (priedes, egles) augšanu Eiropas ziemeļu teritorijās. Bērzi, kas ir dominējošā koku suga Baltijas jūras reģionā, eksperimentālajos pētījumos uzrāda pozitīvas izmaiņas – augs labāk.
Jaukto koku mežos gaisa temperatūras paaugstināšanās var drīzāk veicināt koku augšanas riskus, piemēram, dižskābārdim šādā gadījumā novēro samazinātu pieaugumu. Jau tagad pētījumi apliecina, ka Somijas ziemeļu daļā ir vērojams meža koksnes pieaugums, bet priedei Somijas dienvidu daļā – samazinājums, ko galvenokārt ietekmējusi ūdens bilance.
 
Gaisa temperatūras izmaiņas radīs sniega segas izmaiņas, kas savukārt ietekmēs sezonālo ūdens daudzumu mežos. Ūdens bilances izmaiņas izraisīs nokrišņu sadalījuma un daudzuma izmaiņas, un tas var būt viens no galvenajiem mežsaimniecības riskiem nākotnē, jo optimāls mitruma režīms ir ļoti svarīgs mežu augšanai.

Sausuma periodi, kas Latvijas teritorijā tiek prognozēti ilgāki un noturīgāki, augiem un kokiem var radīt augšanas stresu. Sausums negatīvi ietekmē augu aizsardzības mehānismus, gan noturību pret kaitēkļiem (kukaiņiem), gan arī pret slimības izraisošiem mikroorganismiem.
Sausums paaugstinās ugunsbīstamības risku, un tiek prognozēts, ka palielināsies mežu ugunsgrēku skaits. Jāņem vērā, ka ugunsgrēkos rodas ļoti daudz CO₂, kas nonāk atmosfērā un vēl vairāk paaugstina SEG līmeni atmosfērā.

Prognozētie “karstuma viļņi” ietekmēs mežsaimniecību, jo, piemēram, 2003. gada „karstuma vilņi” būtiski samazināja meža augšanas produktivitāti daļā Eiropas.

9.1. tabula. Klimata mainības ietekme Baltijas reģiona valstīs.

Klimata pārmaiņu sekas mežos var būt ilgtermiņa (sugu migrācija) vai arī īstermiņa (kaitēkļu invāzija, meža ugunsgrēki, vētras un spēcīgi vēji), kas nākotnē tiek prognozētas biežākas un intensīvākas. Arī īstermiņa traucējumi var radīt lielu risku un neatgriezeniskus bojājumus mežaudzēm.

Tomēr kopumā tiek prognozēts, ka klimata pārmaiņu ietekme uz mežsaimniecību Eiropas ziemeļu daļā lielākoties būs pozitīva, tomēr veiksmīgai mežsaimniecības darbībai svarīgi ir ievērot meža pielāgošanās apsaimniekošanu, kas ietver praksi audzēt klimatam atbilstošas sugas, mainīt retināšanas un ciršanas laikus. Pareiza meža apsaimniekošana produktivitāti ietekmēs daudz vairāk nekā klimata pārmaiņas.