10. Klimata pārmaiņas un ekonomika

Klimata pārmaiņām ir liela inerce – pat ja 2000. gadā būtu pārtrauktas SEG emisijas, klimata pārmaiņas turpinātos un globālā temperatūra paaugstinātos par aptuveni 0,5 °C līdz gadsimta beigām. Tā kā tas nav noticis, ir ļoti svarīgi veikt pasākumus, kas veidotu noturību pret dažādām sagaidāmajām klimata katastrofām un samazinātu iespējamos zaudējumus. Tos sauc par adaptācijas jeb pielāgošanās pasākumiem.

Svarīgākie adaptācijas pasākumi: savlaicīgas un precīzākas informācijas sniegšana, uzlabota plānošana, klimata pārmaiņām noturīgu augu kultūru veidošana, kā arī infrastruktūras uzlabošana. Nozīmīga loma adaptācijai klimata pārmaiņām ir pašvaldībām, kam savos teritoriālajos plānos ir jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekmes un savlaicīgi jāpielāgojas tām.

Pašvaldībām būtu jāizstrādā savas stratēģijas un rīcības plāni adaptācijai klimata pārmaiņām.  Īpaši sarežģīti ir veikt adaptācijas pasākumus attīstības valstīs, kam trūkst resursu, lai realizētu šos miljardus vērtos projektus. Šajā jomā ļoti nozīmīga ir starptautiskā sadarbība un attīstīto valstu investīcijas klimata pārmaiņu adaptācijas projektos. Šie pasākumi var arī ievērojami uzlabot vietējās tautsaimniecības, jo rada jaunas darbavietas, uzlabo cilvēku labklājību un veicina inovācijas.

Uzņēmumu līmenī gan nozarēs, kuras klimata pārmaiņas ietekmē tieši, gan tās, kurās ietekme ir netieša, ir ļoti svarīgi būt sagatavotiem dažādajiem ar klimata pārmaiņām saistītajiem riskiem. Ir jāvērtē potenciālās ietekmes, to kaitējumu apmērs un jāizvērtē, kā šos riskus novērst un kā rīkoties to iestāšanās gadījumā.

Līdzšinējie pētījumi ir parādījuši, ka kopumā salīdzinoši maz uzņēmumu ir veikuši pietiekamus riska novērtējuma pasākumus Tikai 55% no 300 Eiropas lielākajām kompānijām ir ilgtermiņa mērķi klimata pārmaiņu vadīšanā. Līdzšinējie novērojumi liecina, ka arī liela daļa Latvijas uzņēmēju konkrētus adaptācijas pasākumus vēl neveic. Bažīgi ir tie uzņēmēji, kuru bizness ir atkarīgs no sniega un ledus esamības ziemā, kā arī ziemas nestabilajām temperatūrām.

Tiem uzņēmumiem, kurus klimata pārmaiņas ietekmē netieši, būtiska uzmanība jāvērš uz to, kā viņu rentabilitāti var ietekmēt pieaugošās oglekļa un tā savienojumu izmaksas salīdzinājumā ar konkurentiem. Pētījumi rāda, ka apmēram 80% emisiju tiek radīti piegādes ķēdēs, tas nozīmē, ka liela daļa izmaksas par CO₂ emisijām tiks iekļautas piegādāto produktu cenā. Nozares, kuras visvairāk ietekmēs CO₂ emisiju izmaksu iekļaušana cenā, ir ķīmiskā rūpniecība, pārtikas un dzērienu ražošana, kā arī rūpniecības preču ražošana.

Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā būtiska uzmanība jāpievērš jaunu kultūraugu sugu un šķirņu ieviešanai. Tā kā klimata pārmaiņu prognožu modeļi Baltijas jūras reģionam paredz garākus veģetācijas periodus ar lielāku nokrišņu daudzumu, atsevišķiem, garākiem nekā līdz šim, „karstuma viļņiem”, tad lauksaimniecībā ir jāpārorientējas uz sugām, kam šādi laika apstākļi nekaitē. Sausuma un karstuma viļņi, visticamāk, prasīs ierobežot mežizstrādes darbus vasarā un pastiprināt ugunsdrošības prasības. Uzmanība jāpievērš dažādu kaitēkļu un insektu, kā arī jaunu invazīvo sugu savairošanās lielākai iespējamībai.

Piemēram, Latvijā ir parādījušies Vidusjūras reģionam raksturīgie Spānijas kailgliemeži, kas ir invazīva un agresīva suga, kurai Latvijā nav dabisko ienaidnieku. Ja šie kailgliemeži savairojas, tie var nodarīt būtiskus zaudējumus lauksaimniecības ražām un var samazināties īpašumu vērtība. Lauksaimniekiem būs jāmeklē jauni augu aizsardzības līdzekļi pret mūsu reģionam neierastām agresīvām sugām. Garāks veģetācijas periods, iespējams, ļaus iegūt vairākas ražas gadā.


Foto: Tadeušs Sikorskis

Zivsaimniecībā jārēķinās ar augstākām vidējām ūdens temperatūrām. To ietekmē ievērojami paātrinās aļģu vairošanās process, ūdenstilpēs ieviešas neraksturīgas sugas, kas izjauc barības ķēdi, ilgāk un intensīvāk „zied” zilaļģes, kas palielina risku par toksisko vielu nokļūšanas zivju organismos un tālāk to nonākšanu cilvēku organismos. Jāattīsta paņēmieni, kā savairojušās aļģes savākt un izmantot, piemēram, biogāzes ieguvei.

Veselības aprūpes organizācijām jau laikus ir jāsagatavojas lielākām alerģisko reakciju sekām sakarā ar ilgstošāku ziedēšanas periodu, kā arī to pacientu daudzuma pieaugumam. kas cietuši no „karstuma viļņiem”. Iespējams, ka insektu migrācija uz polu virzienā var atnest jaunas slimības – pat malāriju. Ir jābūt gataviem uzņemt slimnīcās lielāku cietušo skaitu dažādu klimata izraisīto katastrofu rezultātā. Taču var samazināties apsaldējumus guvušo skaits ziemā. Pastiprinātā bēgļu migrācija var līdzi atnest dažādu, līdz šim neiepazītu, slimību risku.

Infrastruktūras objektiem, ko izmanto energoapgādē, ūdensapgādē un transportā, ir jābūt izturīgiem pret lielākām vētrām, plūdiem, lielām temperatūras svārstībām. Līdz ar to būvniecībā ir jāveido atbilstoši standarti, kas nodrošina būvju un ēku izturību pret ekstremāliem laika apstākļiem. Tā kā gaisa dzesēšana prasa vēl lielāku enerģijas patēriņu nekā apsildīšana, ēku siltumizolācijai ir jāpievērš ļoti liela uzmanība pat tad, ja ziemas kļūst siltākas. Transporta sektorā jāizmanto telekomunikāciju tehnoloģiju piedāvātās iespējas, lai līdz minimumam samazinātu lieku attālumu veikšanu sastrēgumu vai brīvas stāvvietas meklējumu dēļ, pilsētās jāveido viedās transporta plūsmas regulēšanas gaismas signālu sistēmas, lai samazinātu nepieciešamību katrā krustojumā bremzēt un uzsākt braukšanu. Tas nozīmē, ka laikā ar lielu transporta kustību gaismas signāli mainās biežāk, bet kad intensitāte samazinās – retāk. Turklāt gaismas signālu nomaiņa ielas garumā tiek sinhronizēta tā, lai automašīnām pēc iespējas retāk jāapstājas pie gaismas signāliem. Šādas sistēmas jau darbojas vairākās pilsētās ASV un Kopenhāgenā Tas tiek izmēģināts arī citviet pasaulē.

Tūrisma un viesmīlības pakalpojumu jomā Baltijas jūras reģionam tiek prognozētas labākas iespējas, jo vasaras būs agrākas, siltākas, arī ūdens temperatūra paaugstināsies. Taču ir jāņem vērā riski, jo augstākas ūdens temperatūras rada ūdens toksiskuma riskus pastiprinātas aļģu vairošanās un ūdens „ziedēšanas” dēļ. Baltijas jūrā, upēs un ezeros pastiprināsies eitrofikācija. Lai biznesu sekmīgi attīstītu, jāveido alternatīvas atpūtas iespējas, ja zilaļģu „ziedēšanas” laikā atpūta ūdenstilpnēs kļūst bīstama cilvēka veselībai.

10.6. att. Eitrofikācija Burtnieku ezerā.