10. Klimata pārmaiņas un ekonomika

Klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par lielāko tirgus fiasko pasaules vēsturē. Tirgus fiasko ir tirgus stāvoklis, kad tas nav spējīgs nodrošināt nepieciešamo pieprasījuma un piedāvājuma attiecību, lai efektīvi tiktu izmantoti sabiedrībai pieejamie resursi. To izraisa ārējie efekti – izmaksas, kas rodas visā pasaulē un radīsies nākamajām paaudzēm klimata pārmaiņu dēļ. Šīs izmaksas diemžēl nesedz tie, kas šīs klimata pārmaiņas izraisa – SEG emitētāji. Līdz ar to emitētājiem nav ekonomiskās ieinteresētības šīs emisijas samazināt. Turklāt klimats ir sabiedrisks labums – nav iespējams ierobežot tā izmantošanu tiem, kas nemaksā par tā saglabāšanu cilvēkiem piemērotā stāvoklī. Tāpat kā citu tirgus fiasko gadījumā, tos novērš, izmantojot valsts iejaukšanos tirgu darbībā.


Foto: Dž. Dimante

Lai uzņēmēji, kuru saimnieciskās darbības blakusprodukts ir SEG, būtu ieinteresēti samazināt SEG emisijas, valdības var izmantot dažādus ekonomiskos līdzekļus: noteiktu vielu izmantošanas vai emisiju ierobežojumus, aizliegumus vai ekonomiskās ieinteresētības mehānismus. Šādi līdzekļi nodrošina to, lai rīcībai, kas samazina SEG emisijas un citādi ir videi draudzīgāki, arī ekonomiski ir izdevīgāki. To panāk ar dažādu nodokļu, maksu un emisijas tirdzniecības sistēmu palīdzību. Taču, ja šādi mehānismi tiek izmantoti tikai atsevišķās valstīs, tas samazina uzņēmumu konkurētspēju, jo palielinās ražošanas izmaksas.

Jāņem vērā, ka klimata pārmaiņu ārējie efekti ir globāli gan cēloņu, gan seku ziņā. Atšķirībā no, piemēram, gaisa vai cita veida piesārņojuma, viena tonna SEG emisiju rada vienādu ietekmi uz klimata pārmaiņām neatkarīgi no tā, kurā pasaules valstī tā ir emitēta, jo SEG atmosfērā izkliedējas un vietējās klimata izmaiņas ir atkarīgas no globālās klimata sistēmas. Tāpēc, lai globālo klimata pārmaiņu problēmu risinātu, ir nepieciešama dziļāka starptautiskā sadarbība daudzās jomās. Piemēram, jāizveido cenu signāli, kas veicina zemāku oglekļa emisiju ekonomisko izdevīgumu, jāizveido oglekļa emisiju tirgus, jāstimulē tehnoloģiju izpēte, attīstība un ieviešana, jāveicina pielāgošanās klimata pārmaiņām. Līdzīgi kā ilgtspējīgas attīstības jomā, arī klimata pārmaiņu dēļ ekonomiskai analīzei ir jābūt globālai un jāņem vērā ļoti ilgi laika posmi, būtisku uzmanību pievēršot risku un nenoteiktības analīzei.

Kā viens no efektīvākajiem klimata pārmaiņu mazināšanas ekonomiskajiem līdzekļiem vairākos starptautiskos un individuālos pētījumos tiek uzskatīta cenas noteikšana oglekļa savienojumu emisijām. Tā var notikt vai nu emisiju tirdzniecības sistēmas veidā, vai oglekļa savienojumu emisiju nodokļu veidā. Mērķis ir produktu cenā ietvert tās izmaksas, kas rodas sabiedrībai oglekļa emisiju dēļ, piemēram, samazināta labības ražība, veselības aprūpes izmaksas karstuma un sausuma periodu dēļ vai kaitējums īpašumiem plūdu un jūras līmeņa celšanās dēļ. Šīs ārējās izmaksas būtu iespējams sasaistīt ar to cēloņiem, izmantojot oglekļa savienojumu cenu. Aprēķini liecina, ka, piemēram, elektrības ražošanā oglekļa savienojumu emisiju izraisītās ārējās izmaksas ir no 1,6-5,8 eirocenti/kWh atkarībā no energoresursa, kur zemākā robeža saistīta ar elektrības ražošanu no gāzes un augšējā, izmantojot ogļu tehnoloģijas.

Cena par SEG emisijām palīdz novirzīt slogu par zaudējumiem uz tiem, kas par to ir atbildīgi un kam ir iespējas tās samazināt. Tā vietā, lai noteiktu kam un par cik vajadzētu samazināt emisijas, maksājumi par CO₂ emisijāmdod ekonomisku signālu un piesārņotāji var paši izlemt, vai pārtraukt piesārņojošu darbību, samazināt emisijas vai arī turpināt piesārņošanu un samaksāt par to. Tādējādi mērķis ir sasniegts pēc iespējas elastīgi un ar mazākajām kopējām izmaksām sabiedrībai. Oglekļa savienojumu cena stimulē arī tīrāku tehnoloģiju un tirgus inovācijas, kā arī veicina jaunu, zemas oglekļa savienojumu emisijas ekonomikas nozaru izaugsmi. Nozīmīga problēma ir tā, ka ir neiespējami noteikt oglekļa emisiju radītās precīzās ārējās izmaksas, līdz ar to tiek izmantotas dažādas metodes, kas dod tikai aptuvenu rezultātu. Viena no šīm metodēm – oglekļa savienojumu cenu nosaka emisiju atļauju tirgus pieprasījuma un piedāvājuma attiecība.

Izmantojot oglekļa nodokli, tiek noteikta konkrēta cena par oglekļa emisijām vai, biežāk, par fosilo kurināmo, kas satur oglekli. Taču pasaulē vēl daudzviet ne tikai fosilajam kurināmajam netiek uzlikti nodokļi, bet gluži pretēji – tiek maksātas subsīdijas.
Pasaules Bankas pētījums par globālo sasilšanu uzsver, ka pašlaik pasaulē apmēram triljons dolāru tiek izmaksāts subsīdijās par fosilās degvielas sadedzināšanu. Šī nauda būtu jāiegulda atjaunojamo un zemas oglekļa savienojumu emisijas energoresursos.

Viens no svarīgiem veidiem, kā atbilstoši ieguldījumi var palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām ir investīcijas  infrastruktūrā. Ir ļoti svarīgi, lai veidojot un rekonstruējot infrastruktūras objektus, tiktu mazināta to ietekme uz klimata pārmaiņām. Turklāt šīm infrastruktūrām ir jābūt noturīgām pret ekstremālām laikapstākļu ietekmēm. Savukārt, veidojot infrastruktūras objektus atbilstoši iepriekšējai biznesa praksei, kas ir izraisījusi klimata pārmaiņas, mēs pakļaujam vidi negatīvai ietekmei daudzu gadu desmitu garumā. Piemēram, pieņemot lēmumus par jaunu enerģijas ražotņu vai ceļu infrastruktūras būvniecību, jāapzinās, ka pat tad, ja pasaulē tiek atklātas jaunas naftas atradnes un apgūtas jaunas ieguves tehnoloģijas, SEG emisijas, ko radīs šīs degvielas sadedzināšana, pasaule vairs nevarēs atļauties, lai nepārsniegtu kritisko globālās temperatūras paaugstināšanos.
 
Kopumā pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem ir ļoti sarežģīta. Tas prasa izmaiņas visā enerģētikas sistēmā no ražošanas un uzglabāšanas līdz izplatīšanai un gala patēriņam. Piemēram, elektrībai, ko ražo, izmantojot Saules paneļus vai vēja ģeneratorus, ir jābūt pieejamai izmantošanai vajadzīgajā laika posmā un vietā. To var panākt tad, ja ir izveidoti labi savienoti viedie elektrotīkli. Arī transporta sistēmai ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas: elektrisko transporta līdzekļu daudz lielāka izmantošana, radot un pilnveidojot sabiedriskā transporta tīklu, kas var risināt pieprasījumu pēc mobilitātes, piedāvājot alternatīvas braukšanai privātajās automašīnās. Ieguldījumi, kas nepieciešami, lai šīs izmaiņas realizētu, varētu būt ļoti apjomīgi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, lai ES enerģētikas un transporta sistēmu padarītu par zemas oglekļa savienojumu emisijas sistēmu, būs nepieciešami aptuveni 270 miljardi EUR papildu valsts un privāto ieguldījumu katru gadu nākamo 40 gadu laikā. Šī papildu summa atbilst aptuveni 1,5% no ES IKP. Investoriem būtu jārīkojas jau tagad, lai mazinātu nākotnes klimata pārmaiņu ietekmes.

Investīcijas gan transporta, gan ūdens un enerģijas pārvades sistēmās notiek visu laiku, tāpēc tās mērķtiecīgi būtu jāiegulda ilgtspējīgākiem risinājumiem. Valsts izdevumu pārorientēšana no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem energoresursiem dod skaidru signālu par vēlamajiem attīstības virzieniem gan enerģijas ražotājiem, gan pētniekiem un tehnoloģiju izstrādātājiem, gan enerģijas lietotājiem.

Ir 10 galvenie virzieni, kuros jāstrādā, lai nodrošinātu zemas oglekļa dioksīda emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomisko izaugsmi un attīstību:

Dažādu ekonomisko instrumentu izmantošana ir nepieciešama, ne tikai tāpēc, lai mazinātu klimata pārmaiņas vispār, bet arī lai sasniegtu Eiropas Savienības izvirzītos mērķus klimata jomā līdz 2020. gadam:

Kā vēl vienu ekonomisko mehānismu, kas būtiski var ietekmēt pāreju uz tīrām tehnoloģijām un tādējādi samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, var minēt izmaiņas intelektuālā īpašuma aizsardzībā. Samazinot patentu darbības laiku vai atvieglojot licenču ieguves iespējas, tehnoloģiskie uzlabojumi izplatītos ātrāk. Ir jādomā, cik ētiski un racionāli ir sargāt patentus, kas paredz enerģijas ieguvi no atjaunojamiem enerģijas resursiem, ja klimata pārmaiņu dēļ tiek apdraudēta cilvēku dzīvotspēja uz Zemes.
Protams, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība ir nepieciešama, lai stimulētu izgudrojumu attīstību, bet tā ir jāsabalansē ar nepieciešamību šos izgudrojumus realizēt dzīvē pēc iespējas ātrāk un plašāk. Valdības varētu zināmu finansējuma daļu novirzīt licenču iegādei un likumdošanā stingrāk ievērot, ka ar patentiem aizsargātie izgudrojumi ir jāizmanto obligāti.

Vēl viena nozīmīga iespēja, ar kuru var samazināt SEG emisijas, ir informēšana un apziņas veidošana vides jomā. Tas varētu nodrošināt patērētāju uzvedības maiņu – patērētāji ar saviem maciņiem „balsotu” par zemāku oglekļa savienojumu emisiju produktiem, izvēlētos klimatam draudzīgākus pārvietošanās veidus, piedalītos klimata adaptācijas pasākumos, investētu klimatam draudzīgos uzņēmumos utt. Te lielu ieguldījumu sniedz nevalstiskās organizācijas, formālās un neformālās izglītības institūcijas, kā arī reliģiskās organizācijas.

Šajā procesā ir iesaistījušās arī augstākās reliģiskās institūcijas. Piemēram, 2015. gadā izdota pāvesta Franciska Enciklika „Esi slavēts!”, kurā centrālais jautājums ir: „Kādu pasauli mēs gribam nodot tālāk tiem, kuri dzīvos pēc mums – bērniem, kuri aug?” Dokuments ir veltīts rūpēm par „kopējām mājām” – mūsu planētu. Pāvests uzsver, ka cilvēku egoisms kļuvis par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc notiek globālā sasilšana. Klimats ir kopējais labums, kas pieder visiem un domāts visiem, tāpēc cilvēcei ir jāatzīst nepieciešamību pēc izmaiņām dzīvesveidā, ražošanā un patēriņā. Liela nozīme ir pievērsta arī klimata pārmaiņu ietekmei uz nevienlīdzības pastiprināšanos. Jāizprot, ka tiešām pastāv "ekoloģisks parāds" starp pasaules attīstītajiem ziemeļiem un attīstības valstu dienvidiem, kuri visvairāk cieš no klimata pārmaiņām.

10.8. att. Klimata pārmaiņu mazināšanas veidi.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu sarežģītos cēloņus un sekas, skaidrs, ka tikai kāda atsevišķa instrumenta izmantošana to neatrisinās. Ir nepieciešama daudzu ekonomisko instrumentu nodrošināšana. Tā ir nodokļu, emisiju tirdzniecības sistēmu izveidošana un attīstīšana, tehnoloģiju attīstība, informācijas izplatīšana, patēriņa paradumu maiņas sinerģija, tās ir investīcijas klimatam drošā un labvēlīgā infrastruktūrā.