11. Tēma - Klimata politika

ES klimata politika ir balstīta uz 2008. gadā apstiprināto Eiropas Klimata un enerģētikas pakotni 2020. gadam (turpmāk – KEP2020) un 2014. gadā apstiprināto Eiropas Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (turpmāk – KEPS2030). Savukārt ES ilgtermiņa vīzija (nesaistoša) ir noteikta 2011. gadā pieņemtajā Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, ko papildina 2011. gadā pieņemtā Baltā grāmata “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”.


Avots: I.Prūse

Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā paredz, ka ES līdz 2050. gadam SEG emisijas jāsamazina par vismaz 80% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Ceļvedī noteiktie indikatīvie starpmērķi, proti, 20% samazinājums līdz 2020. gadam un 40% samazinājums līdz 2030. gadam ir jau pārņemti ES likumdošanā un kļuvuši juridiski saistoši, bet 60% samazinājuma sasniegšana periodā līdz 2040. gadam pagaidām ir tikai indikatīvs mērķis (sk. 11.5. att.). Ceļvedis uzsver, ka SEG emisiju samazināšana ir iespējama un ilgtermiņā ir izmaksu ziņā efektīva, turklāt samazinājumi iespējami visās nozarēs (sk. 11.1. tabulu).



Avots: Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā

Saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu, vislielākais emisiju samazināšanas potenciāls ir enerģētikā, energointensīvajā rūpniecībā un mājokļu sektorā. Galvenie oglekļa mazietilpīgas attīstības (OMA) elementi:

• iespējami plaša elektroenerģijas izmantošana,

• iespējami plaša atjaunojamo energoresursu izmantošana,

• energoresursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana,

• elektroenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana,

• siltumenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana,

• zemes ilgtspējīga izmantošana.

Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka ES pārejai uz OMA 2010. – 2050. gadā ir jāinvestē papildus 270 miljardi EUR (vidēji 1,5% no ES IKP), taču SEG emisiju samazināšanas mērķa sasniegšana nodrošinās daudz vairāk nekā tikai pozitīvu ietekmi uz klimatu. OMA stimulēs ES tautsaimniecību, ņemot vērā nepieciešamību pēc tīrākām tehnoloģijām un oglekļa mazietilpīgiem enerģijas ieguves un izmantošanas veidiem, un radīs jaunas darba vietas un veicinās izaugsmi. OMA palīdzēs samazināt ES resursu patēriņu, t.sk. izejvielu, zemes, ūdens un enerģijas patēriņu, kā arī samazinās ES atkarību no naftas un dabasgāzes importa. OMA radīs arī priekšnoteikumus veselības uzlabošanai, jo līdz ar SEG emisiju samazināšanu iespējams samazināt arī gaisa piesārņojumu.

KEP2020 nosaka pienākumu līdz 2020. gadam samazināt ES kopējās SEG emisijas par 20% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī nodrošināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 20% apmērā un energoefektivitātes uzlabojumu par 20% (nereti 2020. gadam noteikto mērķi sauc par “20-20-20”). Par galveno instrumentu SEG emisiju samazināšanai ES izvēlējusies ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas sāka darboties 2005. gadā. Tādējādi SEG emisiju mērķim ir divi apakšmērķi – 21% samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu ES ETS aptvertajām SEG emisijām (turpmāk – ETS mērķis) un 10% samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu ES ETS neaptvertajām SEG emisijām (turpmāk – ne-ETS mērķis). ETS mērķa sasniegšana ir atkarīga no ES ETS darbības, un atbildība par tā sasniegšanu iedalīta ES ETS dalībniekiem. Savukārt ne-ETS mērķis ir pārdalīts starp visām ES dalībvalstīm, un katra dalībvalsts ir atbildīga par sev iedalītās mērķa daļas izpildi. Dalībvalstu mērķi ir sadalīti ikgadējos mērķos. Katra ikgadējā mērķa (un arī kopējā mērķa) izpilde ir juridiski un finansiāli saistoša. Lai pierādītu mērķa izpildi, dalībvalstīm ik gadu ir jānodod mērķim ekvivalents emisijas vienību skaits. Gadījumā, ja faktiskās emisijas pārsniedz ikgadējā mērķa apjomu, trūkstošās emisijas vienības var aizņemties no nākamā gada (limits 5%) vai iegādāties. Savukārt, ja faktiskās emisijas nepārsniedz mērķa apjomu, pāri palikušās emisijas vienības var uzkrāt nākamajiem gadiem vai pārdot. Visa nepieciešamā ES likumdošana gan ETS mērķa, gan ne-ETS mērķa izpildes nodrošināšanai ir apstiprināta un ir sākta tās ieviešana. Mērķu izpildi kontrolē Eiropas Komisija.

KEPS2030 nosaka pienākumu līdz 2030. gadam samazināt ES kopējās SEG emisijas par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Papildus, KEPS2030 noteikti arī ES līmenī saistoši mērķi līdz 2030. gadam nodrošināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru vismaz 27% apmērā un energoefektivitātes uzlabojumu vismaz par 27%. Līdzīgi kā KEP2020 gadījumā, arī KEPS2030 ietvaros SEG emisiju samazināšanas mērķis sadalīts divos apakšmērķos, proti, vismaz 43% samazinājums, salīdzinot ar 2005. gadu, ES ETS aptvertajām SEG emisijām un vismaz 30% samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu ES ETS neaptvertajām SEG emisijām. Atbildību sadalījums par mērķu sasniegšanu būs tāds pats kā KEP2020 gadījumā – ES ETS dalībnieki būs atbildīgi par mērķa izpildi attiecībā uz ES ETS aptvertajām emisijām, bet ES dalībvalstis būs atbildīgas par samazinājumu ES ETS neaptvertajās SEG emisijās. Dalībvalstu mērķi attiecībā uz ES ETS neaptvertajām SEG emisijām būs 0 līdz 40% samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu. KEPS2030 ieviešanai nepieciešamās ES likumdošanas izstrāde tika uzsākta 2015. gadā.