11. Tēma - Klimata politika

Latvijas klimata politikas pirmsākumi saistīti ar Konvencijas ratifikāciju un pirmā Nacionālā ziņojuma par Latvijas SEG emisijām sagatavošanu 1995. gadā. Latvija līdzdarbojās arī Kioto protokola pieņemšanā 1997. gadā, kuru ratificēja 2002. gadā. Kioto protokola 1. perioda ietvaros Latvijai bija noteikts mērķis līdz 2012. gadam samazināt SEG emisijas par 8% salīdzinājumā ar 1990. gadu, savukārt Kioto protokola 2. periodā Latvija piedalās kopējā ES mērķa izpildē, jo Latvijai vairs nav noteikts atsevišķs mērķis. Klimata politikas izstrādi un ieviešanas koordinēšanu Latvijā nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām.

Pirmo politikas plānošanas dokumentu klimata politikas jomā Latvija apstiprināja 2005. gadā. Tā bija Klimata pārmaiņu samazināšanas programma 2005.–2010. gadam. 2009. gadā klimata politikas mērķi un darbības virzieni tika iekļauti Vides politikas pamatnostādnēs 2009.–2015. gadam un 2014. gadā – Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (turpmāk – VPP2020). Sākotnēji Latvijas klimata politika bija vērsta tikai uz klimata pārmaiņu novēršanu. Pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā atsevišķu darbības virzienu, noteica 2014. gadā.

Latvija ir aktīvi izmantojusi starptautiskās klimata politikas ietvaros izveidotos elastīgos mehānismus. 2002. gadā Latvija uzsāka pasaulē pirmā kopīgi īstenojamā projekta ieviešanu. Sākot no 2005. gada Latvijā darbību uzsāka ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), un kopš 2012. gada ES ETS ietvaros Latvija veic arī ES emisijas kvotu (EUA) izsoles, ieņēmumus novirzot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentam (EKII). Savukārt 2006. gadā Latvija pieņēma lēmumu par iesaistīšanos Starptautiskajā emisiju tirdzniecības sistēmā. Pirmos darījumus Starptautiskajā emisiju tirdzniecībā Latvija veica 2008. gadā. Lai nodrošinātu pārdoto noteiktā daudzuma vienību (NDV) „zaļumošanu”, Latvija pasaulē pirmā izveidoja “zaļās investēšanas sistēmu” un nosauca to par Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu (KPFI).

Būtiskākās Latvijas īpatnības klimata politikas kontekstā:    

• salīdzinoši neliela ekonomika, kurai nepieciešams vēl būtiski attīstīties un kuras pieprasījums pēc enerģijas nākotnē noteikti pieaugs;

• salīdzinoši neliels SEG emisiju kopapjoms un jebkādu nozīmīgu ekonomikas attīstības projektu būtiska ietekme uz SEG emisiju dinamiku;

• salīdzinoši neliels ES ETS nosegto emisiju īpatsvars un daudz t.s. ne-ETS emisiju, t.sk. liels transporta un lauksaimniecības emisiju īpatsvars;

• salīdzinoši liela emisiju intensitāte enerģijas patēriņā.