11. Tēma - Klimata politika

Par pielāgošanās klimata pārmaiņām nozīmīgumu Latvijā sāka domāt līdz ar Kioto protokola darbības sākumu. 2008. gadā Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu „Par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām”, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveidoja starpministriju un ekspertu darba grupas pielāgošanās klimata pārmaiņām jautājumu risināšanai. 2012. gadā tika veikts klimata pārmaiņu risku novērtējums, kas kļuva par pamatu mērķa “veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei” iekļaušanai Vides politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (VPP2020). Saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām VPP2020 noteiktie rīcības virzieni:

• klimata pārmaiņu Latvijā modelēšana un integrētas datu sistēmas izveide,

• risku un jutīguma analizēšana un pasākumu identificēšana, lai nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām,

• klimata pārmaiņu monitoringa sistēmas attīstīšana,

• nacionālās sistēmas pilnveidošana gatavībai un reaģēšanai uz klimata pārmaiņu radītajām sekām,

• infrastruktūras nodrošināšana klimata pārmaiņu izraisīto plūdu risku novēršanai,

• krasta erozijas riska mazināšanas pasākumu ieviešana sabiedriski nozīmīgu infrastruktūras objektu aizsardzībai,

• jautājumu par pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēšana dažādu nozaru politikās un pašvaldību darbībā, t.sk. reģionālu stratēģiju un plānu izstrāde.

Papildus šai specifiskajai politikai, kas vērsta uz to, lai koordinēti attīstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām, pielāgošanās klimata pārmaiņām aspekti ir ņemti vērā arī daudzos esošos citu nozaru politikas plānošanas dokumentos, t.sk. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (2010.), Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam (2012.), Latvijas nacionālā reformu programmā ES2020 stratēģijas īstenošanai (2011.), kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (2014.), Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019. gadam (2013.), Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.–2017. gadam (2011.). Klimata pārmaiņu risku mazināšanu Latvijā veicina arī politika un pasākumi civilās drošības aizsardzībai.

Latvijā tiek veikta sistemātiska meteoroloģiskās informācijas ieguve un uzkrāšana. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uzkrāj un analizē informāciju par ilggadīgiem novērojumiem. Balstoties uz šiem datiem, ir iespējams spriest par klimata pārmaiņām Latvijā, kā arī plānot pielāgošanos klimata pārmaiņām. 2016.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno izstrādāt Nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju.