12. Ilgtspējīgas attīstības pamati

Vēsturiski 1972. gads iezīmējās kā pavērsiena punkts. Tas bija gads, kad kosmosā pacēlās kosmosa kuģis „Apollo”. Pēc tam ASV Mēness izpētes programma tika apturēta valsts budžeta spiedīgo problēmu dēļ.

Cilvēki sāka saprast, ka Zeme ir mūsu vienīgās mājas. Mēs nevaram izglābties aiz tās robežām un atrast jaunas planētas vai to pavadoņus, kas būtu apdzīvojami tuvākajā laikā.

1972. gads iezīmējās arī ar ANO pirmo globālo cilvēkvides konferenci Stokholmā, kurā tika izteikti daudzi brīdinājumi par planētas nākotni. Stokholmas konference šobrīd tiek uzskatīta par sākuma punktu pasaules augstākā līmeņa sanāksmēm par vides un attīstības jautājumiem.

12.10. att. Eižens Kernans (Eugene Cernan) uz Mēness virsmas 1972. gada 13. decembrī.

Avots: http://en.wikipedia.org/wiki/File:Apollo_17_Cernan_on_moon.jpg

1972. gadā tika izveidotas pirmās vides ministrijas un pieņemti pirmie visaptverošie vides likumi ASV un vairākās Eiropas valstīs.
Taču neviens cits notikums tik īpaši neatspoguļo 1972. gada nozīmi vēsturē, kā Romas kluba un Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta pētījums „Izaugsmes ierobežojumi” (Limits to growth). Šī revolucionārā grāmata ziņoja par pētījumu, kas izmantoja datormodelēšanu, lai atrastu kopsakarības starp pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu, rūpniecisko ražošanu, resursu izmantošanu un piesārņojumu. Tās autori brīdināja par nopietnām resursu un vides problēmām nākotnē, ja cilvēki turpinās savu pašreizējo kursu.

12.11. att. Grāmatas „Izaugsmes ierobežojumi” autori - Deniss Medouzs, Donella Medouza, Jorgens Randers.

Grāmata „Izaugsmes ierobežojumi” tika pārdota miljonos eksemplāru, bija publikācijas simtiem laikrakstos un žurnālos. Pasaulē sākās debates par ilgtermiņa perspektīvas ekonomikas izaugsmes iespējām, un šīs debates turpinās līdz pat šai dienai.