13. Adaptācija klimata pārmaiņām

Kaut arī dažādu klimata risku ir daudz, tieši tāpat kā situācijas, kurās var būt nepieciešamība mazināt to ietekmes, tomēr ir iespējams ieteikt priekšlikumus par jautājumiem, kuriem jāpievērš īpaša uzmanība, izstrādājot risinājumus piemērošanās pasākumiem. Latvijas klimata pārmaiņu adaptācijas politikas nepieciešamību reglamentē ES adaptācijas stratēģijas prasības, ES plūdu direktīvas, Ūdeņu struktūrdirektīvas un citu ES līmeņa politisko dokumentu prasības, nosakot valsts atbildību ne tikai stratēģiju izstrādē, bet arī rīcības programmu izstrādē un ieviešanā. Šo uzdevumu sasniegšanā ievērojamu palīdzību sniedz citas Baltijas jūras reģiona valstis, bet īpaši Vācija un Norvēģija, kā arī Latvijas zinātnieku aktīva iesaiste starptautiskās sadarbības tīklos.

Adaptācijas politika valstī nepieciešama tās ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, un klimata pārmaiņu jautājumiem jābūt integrētiem tālākās attīstības plānošanā Latvijā gan valsts līmenī (Nacionālās attīstības plāns), gan sektoru attīstības plānojumos. Klimata pārmaiņu adaptācijas jautājumus nepieciešams ņemt vērā, veicot novērtējumu par attīstības ietekmi uz vidi gan teritoriju plānojumos, gan upju baseinu apsaimniekošanas plānos, gan attīstības stratēģiju un sektoru plānu izstrādē. Valsts adaptācijas politikas nozīmīgs elements ir klimata adaptācijas finansēšanas mehānismu izstrāde, nepaļaujoties tikai uz ES finansējumu, turklāt ir svarīgi lēmumu pieņemšanā finansējumu piešķirt prioritārajiem pasākumiem, kuri dod lielāko atdevi problēmas risināšanā. Nozīmīgs adaptācijas politikas elements ir klimata risku apdrošināšana, bet privāta kapitāla kompānijas, ņemot vērā augsto riska pakāpi, ir maz ieinteresētas risku apdrošināšanas programmu izstrādē un piedāvājuma radīšanā. Līdz ar to valsts ieguldījums klimata risku apdrošināšanā īpaši būtiskās riska zonās (piemēram, plūdu risks, ražas apdrošināšana utt.) ir nozīmīgs valsts adaptācijas sistēmas elements. Nacionālās politikas līmenī līdztekus citiem par līdzvērtīgiem atzīt, novērtēt un, ievērojot visus riska vadības principus, ir svarīgi sistēmā iekļaut ar klimata pārmaiņām saistītos vides riskus un to iespējamo ietekmi gan uz ekosistēmām, gan uz cilvēku radīto vidi, gan uz pašiem cilvēkiem (viņu veselību un labklājību). Īpaši atzīmējami klimata pārmaiņu riski un ietekme uz cilvēka veselību.

Valstiskā līmenī nepieciešams risināt jautājumus par plūdu risku mazināšanu, to skaitā hidrotehnisko būvju izveidi un apsaimniekošanu, ja pastāv draudi iedzīvotājiem vai var tikt apdraudēti valstiski nozīmīgi resursi, turklāt svarīgi ņemt vērā tādus faktorus kā ūdens pieejamība cilvēkiem, dabisko ūdeņu ģeomorfoloģiskā un ģeoloģiskā struktūra (cieša saistība ar piesārņojumu un infekcijas izplatīšanās draudiem). Valsts tieša atbildība ir izstrādāt normatīvos aktus, kas regulē valsts, pašvaldību un privātīpašnieku rīcību katastrofu situācijās, nosakot institucionālās atbildības. Valstiskā līmenī nepieciešams risināt jautājumus par prognozēšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidi.

Kaut arī ne prioritāri, tomēr nozīmīgi ir jautājumi par erozijas un jūras krastu noskalošanas risku pārvaldību, kad nepieciešama nenovēršamā riska joslā esošu objektu vai īpašumu aizsardzība vai pārcelšana tālāk no krasta. Nepieciešams izstrādāt priekšlikumus, normatīvos aktus, kas regulētu valsts, pašvaldības un privātīpašnieku rīcību jūras krastu katastrofālas noskalošanas gadījumos.

Lai sasniegtu izvirzītos uzdevumus, svarīga ir ekonomiskās pārvaldības veidu izstrāde, t.i., jāizstrādā metodika vētru laikā noskaloto mežu, lauksaimniecības zemju, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un apdzīvoto vietu apbūves platību zaudējumu aprēķināšanai.