13. Adaptācija klimata pārmaiņām

Lielākā daļa Latvijas un citu attīstīto valstu iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Neraugoties uz pastāvošo komforta līmeni, klimata mainības ietekmes pilsētvidē var būt īpaši katastrofālas, piemēram plūdi. Pilsētās koncentrējas ne tikai iedzīvotāji, bet pastāv arī lielas kultūras un materiālās vērtības, kā arī notiek liela daļa no rūpnieciskās ražošanas un tirdzniecības. Līdz ar to adaptācijas risinājumiem pilsētvidē nepieciešams pievērst īpašu uzmanību. Adaptācija pilsētvidē ir cieši saistīta ar pilsētu attīstību. Plānošanā un projektēšanā ir svarīgi orientēties uz nākotnes, nevis pašreizējo situāciju, tādējādi veidojot teritorijas un ēkas, kurās iedzīvotājiem tiek piedāvāts lielāks komforts un mazāks risks, ko var radīt klimata mainība. Ēkām paredzētais mūžs parasti ir 40–100 gadi, bet apdzīvotas vietas veidols pastāv vēl ilgāk. Tādēļ plānošanā un būvniecībā klimata pārmaiņas ir aktuāls, nevis nākotnes jautājums. Pielāgojot ne tikai ēkas, bet arī ārtelpu un infrastruktūru paredzamajām izmaiņām, un ņemot vērā iedzīvotāju potenciālās vajadzības, tiks veidoti vērtīgi īpašumi, samazināts risks veselībai un apdrošināšanas izmaksas.

Pilsētās īpaši bīstama ir plūdu ietekme un līdz ar to ir svarīgi veikt plūdu kartēšanu – apzināt teritorijas, kuras var apdraudēt gan lietusūdeņu plūdi, vēja sadzinuma plūdi, upju pārplūšana vai kombinētu veidošanās avotu plūdi, izmantojot informāciju par ūdens līmeņa celšanās tendencēm, vējuzplūdiem un plūdu riskiem dažādos gada periodos. Rīgai šāds plūdu kartējums ir veikts ⁷, un tas ļauj izvērtēt paaugstināta riska teritorijas Rīgā un līdz ar to sekmēt pretplūdu risinājumu izstrādi un adaptāciju plūdu risku mazināšanai. Vienlaikus plūdu kartējuma izstrāde ir tikai pirmais solis, lai piemērotos plūdu radītajiem riskiem. Svarīgi ir nodrošināt kvalitatīvas zaļās zonas gan pie ēkām, gan apkaimē, nebūvēt ēkas un infrastruktūras objektus applūstošajās teritorijās un upju palienēs. Teritoriju aizsardzībai svarīgi izmantot pretplūdu inženierbūves. Jāievēro nelabvēlīgu apstākļu kombinācijas (vējuzplūdi vienlaikus ar ekstrēmu nokrišņu daudzumu) teritoriju applūduma zonējuma izveidē. Erozijas un plūdu apdraudētajos krasta posmos apdzīvotās vietās nevajadzētu pieļaut jaunas, valstij vai pašvaldībām svarīgas infrastruktūras attīstību.

---

⁷ Rīga pret plūdiem http://www.rigapretpludiem.lv/

Plūdu risku mazināšanai svarīgi veidot ūdenscaurlaidīgus zemes segumus. Plūdu risku var ievērojami samazināt, plānojot dabisku ūdenstilpju piemērošanu vai mākslīgu ūdenstilpju izveidi parkos un zaļajās zonās lietusūdens uztveršanai un infiltrēšanai, kā arī nodrošināt plūdu ūdens uzkrāšanās vietas, lai samazinātumaksimālo ūdens līmeņa augstumu. Tas ietver plūdu aiztures baseinu un „ziedojamo" teritoriju (sporta laukumi, autostāvvietas) izveidi, kurās plūdu laikā uzkrājas ūdens. Nozīmīgi izveidot lietus notekūdeņu sistēmu, atdalot to no komunālās notekūdeņu sistēmas. Ir iespējams izmantot zaļos jumtus un teritorijas ūdens aizturei un infiltrācijai spēcīgu lietusgāžu laikā, lai mazinātu slodzi notekūdeņu novadīšanas sistēmai. Nozīmīgs adaptācijas uzdevumu kopums saistās ar ekstremālu nokrišņu apjoma izmantošanu ūdens resursu taupīgas izmantošanas sekmēšanai garākos sausuma periodos vasarā, ko var panākt, savācot un izmantojot lietusūdeni, piemēram, apstādījumu laistīšanai. Sausuma seku mazināšanai ieteicams izstrādāt risinājumus, kas ļauj attīrīt mājsaimniecībās mazgāšanai izlietoto ūdeni un izmantot to saimnieciskām vajadzībām, arī zaļo zonu laistīšanai vai tualetēs. Pilsētu zaļās zonas plānošanā apstādījumiem ieteicams izvēlēties sausumizturīgus augus.

Tieši pilsētvidē vispirms ir aktuāls jautājums par cilvēku aizsardzību ekstremāla aukstuma vai karstuma gadījumā, īpaši pret „karstuma viļņiem”. Lauku teritorijās šāda ietekme ir mazāk jūtama. Pilsētvidē pret klimatiskiem ekstrēmiem cilvēka veselības aizsardzībā uzmanības centrā ir iedzīvotāju riska grupu aizsardzība. Klimatiskām ekstremālām ietekmēm vispirms ir pakļauti veci cilvēki, sociāli nelabvēlīgā vidē dzīvojoši, sociāli izolēti iedzīvotāji, smaga darba strādnieki. Adaptācijas programmām ir jābūt orientētām vispirms uz augsta riska iedzīvotāju aizsardzību, paredzot to izolētības samazināšanu, informācijas un palīdzības nodrošināšanu utt.

13.9. att. Rīgas plūdu riska kartes fragments.

Avots: Rīgas dome http://www.rigapretpludiem.lv/data/doc/13056369114513.jpg

Pilsētvidē ir svarīgi izstrādāt risinājumus augstākas vasaras temperatūras negatīvo seku mazināšanai. Veiktie pētījumi pierāda, ka zaļās zonas samazināšana par 10% var izraisīt maksimālās temperatūras paaugstināšanos pie zemes virsmas par 8,2 °C piecdesmit gadu laikā, taču zaļās zonas palielināšana pilsētā par 10% nodrošinātu maksimālās temperatūras palikšanu līdzšinējās robežās līdz pat 2080. gadam. Līdz ar to adaptācijas uzdevumi prasa nodrošināt kvalitatīvas zaļās zonas gan pie ēkām, gan arī apkaimēs. Apstādījumos un zaļajās zonās ieteicams izveidot ūdens objektus – strūklakas, baseinus, grāvjus, dīķus un ūdensteces. Vēlams izmantot zālienu mākslīgā virsmas seguma vietā tam piemērotās vietās, bet stādīt kokus ne tikai estētiskajām, bet arī noēnojuma vajadzībām. Apstādījumos jāizmanto siltumizturīgus un vietējiem apstākļiem piemērotus augus. Zālienos jāizmanto vietējo sugu daudzveidība. Ēkām ieteicams veidot zaļos jumtus. Savukārt „zaļie koridori”, nelielas atklātas teritorijas, koki ielās, kā arī zaļie jumti un sienas var būtiski nodrošināt iztvaikošanas atvēsinošo ietekmi.

13.10. att. Zaļie jumti ir ne tikai estētiski pievilcīgi un atdzīvina pilsētvidi, bet arī palīdz saistīt piesārņojumu pilsētās un paaugstināt ēku energoefektivitāti.

Avots: Chesapeake Bay Program. Creative commons licence.

Plānotājiem, arhitektiem un attīstītājiem ir pavērtas lielas iespējas veidot vai pārveidot pilsētu ēkas un ārtelpu atbilstoši kvalitatīvai dzīves videi saskaņā ar notiekošajām un paredzamajām klimata pārmaiņām. Telpiskās plānošanas mērķis klimata jomā ir ūdens, atklāto teritoriju un apbūvētās vides integrācija, izmantojot zaļo un ūdens teritoriju attīstības stratēģiju. Šie uzdevumi sasniedzami, plānojot un veidojot:

• augstas kvalitātes un plašam cilvēku lokam lietojamas zaļās zonas, kuras ir savstarpēji savienotas, labi apūdeņotas un kurām ir ekoloģiskā, atpūtas un plūdu ūdeņu uzglabāšanas funkcija. Pilsētu zaļā infrastruktūra ietver atklātās teritorijas, mežus, kokus pagalmos un ielu malās, laukus, parkus, sporta laukumus, ģimenes dārziņus, atmatas, privātos dārzus, arī jumta dārzus un vīteņaugiem noaugušas sienas. Apstādījumos un zaļajās zonās izmanto ūdens objektus – strūklakas, baseinus, grāvjus, dīķus un ūdensteces;

• attīstot pilsētvidē ūdens jeb „zilās” teritorijas – upes, ezerus, grāvjus, kanālus. Ievērojot mozaīkveida principu ūdensteču 10 m aizsargjoslas plānošanā upes noēnojumam; izvērtējot vietas, kur nepieciešams noēnojums, un vietas, kur kokus un krūmus būtu vēlams izcirst un nodrošināt gaismas pieplūdi;

• plānojot noēnojumu un objektu izvietojumu, lai samazinātu pārlieku Saules starojumu vasarā, vienlaikus ņemot vērā vajadzību pēc gaismas un siltuma ziemā;

• attīstot pilsētas pasīvo ventilāciju, kuru veido ēku un ielu izvietojums un morfoloģija un kurā jāsaskaņo vēlme pēc vēsākām gaisa plūsmām vasarā un pēc aizvēja ziemā.

Vienlaikus, attīstot būvniecības standartus, iespējams plānot patīkamu mikroklimatu ēkās karstākiem vasaras mēnešiem, minimizējot enerģijas patēriņu dzesināšanai.

Telpiskās plānošanas gaitā nepieciešams ievērot Baltijas jūras krasta noskalošanas un upju krastu erozijas iespēju:

• erozijas apdraudētajos krasta posmos, to skaitā apdzīvotās vietās, nepieļaut jaunas, valstij vai pašvaldībām svarīgas infrastruktūras attīstību,
• erozijas apdraudētajos krasta posmos nepieļaut jaunu nekustamo īpašumu rašanos,
• krasta posmu aizsardzībai izmantot preterozijas pasākumus,
• plašāk izmantot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas riska karšu izveidē, vides risku pārvaldībā un teritoriālajā plānošanā un attīstībā,
• izmantot vēsturisko pieredzi,
• izvērtēt polderu apbūves lietderību.

Pašvaldību darba un plānošanas specifika rada problēmas, kuras jāpārvar, lai nodrošinātu piemērošanos klimata pārmaiņām pašvaldību līmenī un plānojot teritoriju un reģionu attīstību:

• izglītot pašvaldību politiķus un darbiniekus, lai veidotu izpratni un attīstītu spējas pamatot iedzīvotājiem veicamo darbību nepieciešamību,
• veidot pašvaldību partnerību, sadarbojoties ar mājsaimniecībām un privāto sektoru projektu realizēšanā,
• noteikt visvairāk jutīgās teritorijas un jomas pret klimata pārmaiņām un kritiskās robežas, kuru pārsniegšana ir bīstama infrastruktūrai vai sabiedrībai,
• noteikt klimata mainības riskus, izmantojot jaunākos modeļus un scenārijus,
• lēmumu pieņemšanā par attīstību izmantot informāciju par klimata riskam pakļautajām teritorijām un procesiem,
• izvairīties no darbībām, kas piemērošanos klimata pārmaiņām nākotnē padarītu vēl grūtāku,
• regulāri pārskatīt piemērošanās stratēģiju un pasākumus.

Avots John Nuttall. Creative commons licence.