13. Adaptācija klimata pārmaiņām

Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivkopība, medību saimniecība un citas jomas ir ļoti atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem, un adaptācijas plānojuma izstrādi ir ietekmē klimata pārmaiņas tieši Latvijā. Tās nepieciešams apzināt un izprast. Vairāki ieteikumi, kā rīkoties, ir izstrādāti un ir tieši piemērojami klimata adaptācijas risinājumu izstrādei Latvijā. Lauksaimniecisko ražošanu vispirms var ietekmēt nokrišņu režīma mainība, īpaši sausuma periodi un risinājumi šādu ietekmju mazināšanai var būt gan pret sausumu mazāk jutīgu kultūraugu izvēle, gan augu audzēšana apūdeņojamās platībās. Lauksaimniecības kultūraugu izslīkšanu siltās, slapjās ziemās var novērst, lauksaimniecības zemēs uzturot un atjaunojot meliorācijas sistēmas, tās papildinot ar mitrājiem vai sedimentācijas dīķiem, niedrājiem. Nav šaubu, ka audzējamo kultūru un lauksaimnieciskās prakses izpēte un priekšlikumu izstrāde ir viens no aktuālākajiem uzdevumiem pētniekiem. Vienlaikus ar lauksaimniecības tehnoloģisko risinājumu pilnveidošanu nepieciešams rūpēties par to, lai samazinātu augsnes eroziju, augu aizsardzības līdzekļu un augu barības vielu noplūdi virszemes ūdeņos. Piesārņojuma noplūdes samazināšanai iespējams veidot zaļās platības ziemā, piemēram, ziemājus vai rudenī iesētas starpkultūras – zaļmēslojuma augus vai tauriņziežus, kā arī ievērot labu lauksaimniecības praksi.

Mežsaimniecībā galvenais ir jautājums par koku sekas, mežu kopšanas tehnoloģisko risinājumu izvēli, tomēr arī mežu kopšanai un adaptācijai ir liela nozīme. Ieteikums izvairīties no kailcirtēm, kā arī aizvākt koku atliekas no cirsmām, lai samazinātu mineralizācijai pakļauto biomasas apjomu. Svarīgi ir ievērot mitruma un nesasalušas augsnes apstākļiem piemērotas mežizstrādes tehnoloģijas, labas ciršanas praksi ūdensteču tuvumā attiecīgos reljefa apstākļos, ņemot vērā sezonalitāti. Ciršana būtu jāveic, kad ir mazāka notece. Svarīgi ir izbūvēt un pareizi izmantot meža ceļus, ievērot mitruma un nesasalušas augsnes apstākļiem piemērotas mežizstrādes tehnoloģijas.

Būtiska kļūs enerģētiskās koksnes resursu izmantošanas palielināšana siltumenerģijas ražošanā. Ne tikai koksne, bet visa pārējā biomasa, kas iegūstama no lauksaimnieciskās darbības, ir izmantojama gan siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, gan biodegvielas iegūšanai autotransportam.

Zivsaimniecībā nepieciešams samazināt upju aizaugumu, ierobežojot augu barības vielu noplūdi, kā arī atjaunot lašveidīgajām zivīm nozīmīgās upes. Dabisko populāciju attīstībai svarīgi ir samazināt augu barības vielu noplūdi un punktveida piesārņojumu. Dīķsaimniecībā ieteicams orientēties uz siltumu mīlošām sugām, jo sagaidāms, ka vairumam Latvijas zivju sugu palielināsies produktivitāte.