13.3. Ieteikumi adaptācijas risinājumiem

13.3.5. Adaptācija klimata pārmaiņām un ūdens resursu apsaimniekošana

Klimata pārmaiņas var ietekmēt gan ūdens resursu apjomu, gan to kvalitāti. Līdz ar to risinājumi ūdens resursu apsaimniekošanā ietver gan konkrētus risinājumus, gan konceptuālus ūdens resursu saudzēšanas plānus. Piemēram, nepieciešams izveidot kanalizācijas tīklu un būves ekstremālu lietusgāžu ūdens novadīšanai, lietus notekūdeņu sistēmu veidot atsevišķi no komunālo notekūdeņu sistēmas. Nepieciešams nodrošināt notekūdeņu attīrīšanas iekārtu augstu efektivitāti mainīga klimata apstākļos, īpašu uzmanību pievēršot notekūdeņu izplūdēm atkarībā no sezonas (mazūdens periodā vai daudzūdens periodā). Pilsētās ieteicams veidot dabisko drenāžu piejamās vietās. Pilsētvidē ieteicams izmantot zaļos jumtus un teritorijas ūdens aizturei un infiltrācijai spēcīgu lietusgāžu laikā, lai mazinātu slodzi notekūdeņu novadīšanas sistēmai, kā arī paredzēt lietusūdens dabisku infiltrāciju un virszemes noteci teritoriju plānojumos.

Adaptācijai nepieciešams izveidot ūdens apgādes sistēmas, kas spēj darboties mazūdens periodos, kā arī regulēt pazemes ūdens resursu izmantošanu sausuma apstākļos. Būtiski ieviest ekstremālu lietusgāžu izraisītu plūdu ūdens pārvaldi.
Ūdens resursu taupīšanas nodrošināšanai nepieciešams pārskatīt pilnās ūdens lietošanas izmaksas atbilstoši visiem kritērijiem, jo ūdens izmaksās netiek iekļauti paredzamie riski (neierēķinātās izmaksas), tajā pašā laikā tajās ņemts vērā pilns ūdens aprites cikls (ieguve, ražošana, padeve, savākšana utt.). Mazūdens periodos noteikt piesārņojošo vielu zemāku koncentrāciju vai apjomu.

Nodrošināt ūdeņu kvalitātes monitoringa programmas izpildi un nosakāmo rādītāju skaitā iekļaut arī klimata pārmaiņu ietekmju monitoringu. Nacionālajā vides monitoringa programmā iekļaut klimata pārmaiņu ietekmju monitoringu, pievēršoties arī ietekmju un atbilstošo indikatoru savstarpējam izvērtējumam un iekļaujot analīzē ne tikai vides, bet arī sociālekonomiskos rādītājus.
Izstrādāt koncepcijas un stratēģijas slodzes samazināšanai, ko rada iedzīvotāji, kuru mājokļi nav iekļauti centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

Stingri kontrolēt ūdeņu monitoringa programmas izpildi, kontrolē iesaistoties nevalstisko organizāciju sektoram.
Lai plānotu ūdens resursu pārvaldību, modelēt ūdens kvalitāti, izmantojot starptautiskā praksē atzītas metodes un modeļus.
Ievērot, ka enerģijas ražošanai hidroelektrostacijās ūdens mazāk ir pieejams vasarā sausuma dēļ, bet vairāk pieejams siltās ziemās, kad ir palielināts nokrišņu daudzums.

Stingri ievērot minimālā caurplūduma normas mazajos HES, lai samazinātu to negatīvo ietekmi uz zivju populāciju.