14. Klimata pārmaiņas, dzīvesveids un patēriņš, oglekļa mazietilpīga attīstība

Emisiju uzskaite un analīze ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai saprastu rīcības, kas jāveic, lai samazinātu radītās ietekmes uz klimatu. Slodžu apzināšana ļauj identificēt būtiskākās ietekmes jomas, noteikt prioritātes un identificēt rādītājus, lai novērtētu progresu. Jautājumi, uz kuriem jāatbild, veidojot emisiju novērtējumu, ir vairāki.

• Kādas SEG emisijas iekļaut uzskaitē?

• Kuri emisiju avoti tiek iekļauti uzskaitē? Šeit var identificēt dažādus rūpnieciskos procesus, piemēram, enerģētika, transports, lauksaimniecība, atkritumi.

• Kuras preces un pakalpojumus iekļaut uzskaitē?

• Kas ir atbildīgs par šīm emisijām, un kur tās rodas?

Atbildot uz šiem jautājumiem, SEG emisijas var aprēķināt gan atsevišķam produktam vai organizācijai, gan pašvaldībai, reģionam vai valstij. Lai nodrošinātu savstarpēju rezultātu salīdzināšanu, ir izstrādāti vairāki standarti, kas nosaka vienotu kārtību SEG emisiju aprēķiniem dažādos līmeņos.

14.1. att. Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķina standarti.

Nacionālās SEG emisijas ir daudz pētītas un zināmas gandrīz visām pasaules valstīm. Taču arī šeit ir iespējamas dažādas pieejas. Vispirms tiek aprēķinātas teritoriālās emisijas – tās ir emisijas, kas radušās attiecīgajā teritorijā enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības un citu darbību rezultātā. Šīs ir emisijas, par kurām jāatskaitās ANO un kuras tirgojam ES un pasaules līmenī. Latvijā tās salīdzinājumā ar 1990. gadu ir samazinājušās par vairāk nekā 40%.

Taču Latvijas ekonomika nav izolēta, bet aktīvi iesaistīta starptautiskajā tirdzniecībā. Līdz ar to liela daļa emisiju ir ieguldītas Latvijā ražotajos produktos, kurus eksportējam uz citām valstīm, piemēram, starptautiskajā tirgū pārdodot kokmateriālus. Tai pašā laikā Latvija importē preces no citām valstīm. Šim importam savukārt seko emisijas, kas ieguldītas šajos importētajos produktos. Līdz ar to bez teritoriālajām emisijām ir iespējams aprēķināt arī patēriņa emisijas – visas attiecīgajā teritorijā patērēto preču un pakalpojumu (gan nacionālās, kas tiek patērētas iekšējā tirgū, gan importētās) dzīves ciklā radītās tiešās un netiešās SEG emisijas.

• Tiešās emisijas – attiecīgā produkta, procesa vai darbības lietošanas laikā radītās emisijas, kas parasti ir saistītas ar fosilā kurināmā sadedzināšanu, piemēram, automašīnai patērējot dīzeļdegvielu, rodas tiešās CO₂ emisijas.

• Netiešās emisijas – attiecīgā produkta, procesa vai darbības piegādes ķēdē radušās SEG emisijas, piemēram, emisijas, kas saistītas ar dīzeļdegvielas ieguvi, transportēšanu un realizāciju, līdz tā nonāk transporta līdzeklī.

• Iegultās emisijas – visu tiešo un netiešo SEG emisiju summa, kas radusies attiecīgā produkta, procesa vai darbības pilnā dzīves ciklā.

Latvijā liela daļa mūsu patērēto produktu tiek radīti citur pasaulē, tāpēc ar šo preču ražošanu saistītās emisijas ir izkaisītas pa visu pasauli. Lielākā daļa mūsu importēto emisiju rodas Krievijā, Ķīnā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, jo šīs valstis ir mūsu tirdzniecības partneri. Arī daļa Latvijā saražoto preču netiek patērētas uz vietas, bet eksportētas uz citām valstīm, tāpēc tās netiek pieskaitītas pie patēriņa emisijām.

Ņemot vērā Latvijas ražošanas procesu, patēriņa paradumu un starptautiskā tirdzniecībā (eksportā un importā) iegultās  SEG emisijas, var gūt pilnīgu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ietekmēm uz klimatu (sk. 14.2. att.).

Iegultās emisijas ļauj labāk saprast vietējā patēriņa un globālās ražošanas vides ietekmju atšķirības un parāda emisiju noplūdi no attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību attīstītās valstis, kurām attiecībā pret vidi ir augstākas prasības, pārceļ piesārņojošo rūpniecību uz citiem reģioniem, tādējādi nevis samazinot savas emisijas, bet pārnesot tās uz citām valstīm.

14.2. att. Siltumnīcefekta gāzu emisiju bilance Latvijā.

Attēla kreisajā pusē atainotas piedāvājuma (importa un ražošanas) emisijas, savukārt labajā – pieprasījuma (eksporta un patēriņa) emisijas. Ar patēriņu un ražošanu saistītās emisijas iekrāsotas zilā krāsā, savukārt tirdzniecībā iegultās emisijas – oranžā krāsā.

Atbilstoši PAS2070, vietējo emisiju aprēķina standartam pašvaldības emisiju aprēķinā tiek iekļautas trīs līmeņu emisijas (sk. 14.3. att.):

14.3. att. 1., 2. un 3. līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti pašvaldībā.

Šis dalījums norāda uz SEG emisiju rašanās vietu, kas ir būtiski, lai nodalītu emisijas, kas rodas attiecīgās pašvaldības teritorijā, un tās, kas rodas ārpus teritorijas, bet par kuru rašanos ir atbildīgi pašvaldības iedzīvotāji, uzņēmumi un/vai administrācija, kas ir to gala patērētāji.

Patēriņa emisiju aprēķina metodika aptver visas pašvaldības iedzīvotāju radītās tiešās un netiešās (aprites cikla) SEG emisijas, t.i., SEG emisijas tiek piešķirtas preču un pakalpojumu gala patērētājiem, nevis to ražotājiem. Patēriņa emisiju metodika nevērtē pašvaldības teritorijā radītās emisijas precēm un pakalpojumiem, kuras tiek eksportētas (netiek patērētas attiecīgajā pašvaldībā) vai kuru gala patērētāji ir pašvaldības.

Tā kā preces un pakalpojumi, ko ikdienā patērējam, un to ieguvei nepieciešamie resursi ir izkliedēti Latvijā un pasaulē, arī patēriņa emisijas nerodas tikai vienā pašvaldībā, bet ir izkliedētas pa visu piegādes ķēdi. Šo emisiju kopsumma veido attiecīgā produkta „oglekļa pēdu”, ar ko šajā gadījumā saprot attiecīgajā pašvaldības teritorijā patērēto preču un pakalpojumu pilnā aprites ciklā radīto tiešo un netiešo SEG emisiju apjomu, kas izteikts CO₂ ekvivalentu (CO_2e) tonnās.

Oglekļa pēdas popularitāte visā pasaulē strauji aug. To plaši izmanto pētniecībā, uzņēmējdarbībā (piemēram, dažādu preču un pakalpojumu klimata slodžu novērtēšanai) un politikas veidošanā. Tā kļuvusi par daudzu pilsētu un pašvaldību vides ilgtspējības indikatoru, un to izmanto, piemēram, Berlīne, Helsinki, Liverpūle, Londona, Manila, Sandjego, Tokija, Toronto. Tā ir labs līdzeklis, lai identificētu būtiskākās slodzes, noteiktu to attīstības tendences, izdarītu savstarpējos salīdzinājumus un plānotu oglekļa savienojumu zemu izmantošanas attīstību nākotnē. Oglekļa pēdas aprēķina rezultāti pašvaldībām ļauj izvirzīt pareizās prioritātes SEG emisiju samazināšanā, veiksmīgi komunicēt un pamatot pieņemtos lēmumus un attīstības scenārijus un stratēģiju zemu CO₂ emisiju virzienā.

14.4. att. "Oglekļa pēdas" aprēķina ietvars.

Patēriņa emisiju rezultāti tiek atspoguļoti pa patēriņa izdevumu kategorijām. Līdz ar to oglekļa pēdas aprēķinā tiek iekļautas ar transportu, mājokli, pārtiku, patēriņa preču un pakalpojumu radīšanu, lietošanu un utilizāciju saistītās tiešās un netiešās SEG emisijas. Oglekļa pēdas aprēķināšanai bieži vien tiek izmantota multireģionālās ielaides – izlaides analīzes metode (angļu val. Environmentally extended Multi Regional Input –  Output Model – EE-MRIO), kas papildināts ar vidi ietekmējošiem faktoriem (šajā gadījumā ar CO_2e emisijām).

EE-MRIO modelis nodrošina iespēju noteikt naudas plūsmu starp valstīm, nozarēm, apakšnozarēm, organizācijām un patērētājiem, kā arī ļauj izsekot dažādiem multiplikatora efektiem ekonomikā. Šo metodi bieži izmanto, lai analizētu makroekonomikas izmaiņu ietekmi uz vietējo, nacionālo vai starptautisko ekonomiku vai lai noteiktu konkrētas nozares vai iestādes pienesumu vietējai ekonomikai. Šis modelis balstās uz savstarpēji saistītām valstu ielaides – izlaides vai piedāvājuma – pieprasījuma tabulām, kas attēlo preču un pakalpojumu plūsmu starp valstīm un ekonomikas nozarēm viena gada griezumā un sniedz informāciju par visu ielaidi, ko izmanto ražošanā, proti, starpproduktiem, darbaspēku, kapitālu un zemi.

Ielaides – izlaides analīze ir pētniecības metode, kas izmanto MRIO modeli, lai noteiktu, cik daudz ir savstarpējo saistību starp dažādām ekonomikas nozarēm un modelētu ekonomisko attīstību.

Lai novērtētu ietekmi uz vidi, MRIO modeļi tiek papildināti ar vides faktoriem. SEG emisiju novērtēšanā tiek noteikti CO_2e emisiju apjomi katrai tautsaimniecības nozarei. Tādejādi, izmantojot ekonomisko procesu analīzi, iespējams aprēķināt dažādu tautsaimniecības nozaru pilnas piegādes ķēdes SEG emisijas. Dalot tās ar attiecīgās nozares izlaides vērtību, iespējams iegūt nozaru oglekļa ietilpības rādītājus (CO_2e/EUR).

Ielaides – izlaides metodes precizitāte atkarīga no koeficientu precizitātes, vecuma, ekonomikas izmaiņu ātruma, perioda, par kuru tāme sastādīta, plānoto gala pieprasījumu precizitātes un pieņēmumu piemērotības. Latvijā šobrīd ir pieejamas ielaides – izlaides tabulas no dažādiem avotiem, un tās atšķiras pēc savas precizitātes, detalizētības pakāpes un aktualitātes. Ielaides – izlaides tabulas izstrādā vairākas institūcijas:

• Latvijas Centrālā statistikas biroja izstrādātās tabulas ir pieejamas Eurostat mājaslapā;

• Pasaules ielaides – izlaides datubāze ir vēl viens labs datu avots, kur pieejama arī informācija par Latviju;

Lai noteiktu patēriņa emisijas, mājsaimniecību izdevumu apjoms tiek reizināts ar attiecīgās nozares oglekļa ietilpības koeficientiem, tādējādi iegūstot datus par mājsaimniecību SEG emisijām. Diemžēl ielaides – izlaides tabulas Latvijā ir pieejamas tikai nacionālā griezumā, līdz ar to pašvaldību emisiju aprēķinam tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par mājsaimniecību budžetu, bet arī tās Latvijā ir tikai reģionālā nevis novadu un pilsētu griezumā.

Tāpēc aktuālākas informācijas iegūšanai var izmantot iedzīvotāju aptauju, ar kuras palīdzību var iegūt datus par mājsaimniecību patēriņa struktūru un apjomu. Aptauju arī ieteicams izmantot, lai iegūtu papildu informāciju tiešo un piegādes ķēdes emisiju aprēķinam.

SEG emisiju aprēķiniem nepieciešams ievērojams datu apjoms. Šie dati var atšķirties pēc to kvalitātes, formāta un pilnīgumu un daudzos gadījumos tie ir jāprecizē, lai varētu tos pilnvērtīgi izmantot aprēķinos. Būtiskas problēmas ir saistītas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra uzskaites formas Gaiss 2 pieejamo energoresursu patēriņa un SEG emisiju datu kvalitāti, kā arī ar sociālekonomisko datu pieejamību pilsētās un novados.

Taču standarti pieļauj iespēju izmantot dažādus datu avotus darbības datu un emisijas faktoru iegūšanai. Priekšroka būtu jādod Centrālās statiskas pārvaldes datiem un pašvaldībā pieejamiem primāriem datiem par siltumapgādi, ēku energoefektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu un sabiedrisko transportu.

Jomās, kur šādi dati nav pieejami, izmantojami aktuālākie nacionālie dati, kurus pielāgo pašvaldības specifikai, tos koriģējot ar mēroga koeficientu, piemēram, iedzīvotāju skaitu vai ekonomisko aktivitāti. Pēc iespējas jāizmanto attiecīgā gada dati, taču, ja tādi nav pieejami, var izmantot tuvāko gadu dati. Diemžēl vairākām darbības jomām datu pieejamība var būt ļoti ierobežota, piemēram, par pārrobežu kravu pārvadājumiem pa autoceļiem vai ūdeni. Tādā gadījumā jāparedz atsauce, ka šie dati kopējā aprēķinā nav iekļauti. Papildus tam datus var iegūt aptauju veidā, piemēram, par mājsaimniecībās patērēto energoresursu veidiem un apjomu.

Oglekļa emisijas pasaulē 2014. gadā bija 4,4 tonnas CO_2e uz cilvēku. Taču šīs emisijas nav vienmērīgi sadalītas visā pasaulē. ASV oglekļa pēda ir aptuveni 28,6 tonnas CO_2e uz cilvēku gadā, Krievijā –10 tonnas CO_2e, Ķīnā – 3,1 tonna CO_2e, bet Indijā – tikai 1,8 tonnas CO_2e uz cilvēku gadā. Eiropas Savienībā vidējā oglekļa pēda ir 13,3 tonnas CO_2e uz cilvēku gadā; lielākā oglekļa pēda Eiropas Savienībā ir Lihtenšteinas iedzīvotājiem (41 tonna CO_2e uz cilvēku gadā) un Beļģijas iedzīvotajiem (20 tonnu CO_2e uz cilvēku gadā). Savukārt mazākā tā ir Rumānijā un Bulgārijā – nedaudz mazāka par 5 tonnām CO_2e uz cilvēku gadā.

Latvijas iedzīvotāju ekoloģiskā pēda būtiski pārsniedz pasaules vidējo rādītāju. Ja2000. gadā tā bija 4,2 tonnas, tad 2013. gadā jau sasniedza 7,5 tonnas CO_2e uz cilvēku gadā. Tas ir lielā mērā noticis sakarā ar straujo ekonomikas attīstību, kas veicinājusi iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Savukārt tehnoloģiskie uzlabojumi emisiju samazināšanā nav bijuši pietiekami, lai nepieļautu oglekļa pēdas pieaugumu.

Taču emisijas nav arī vienmērīgi sadalītas visā valstī. Pētījums, kurā salīdzinātas patēriņa emisijas Rīgā, Ventspilī un Salacgrīvā, parāda, ka lielākās emisijas Latvijā ir tieši galvaspilsētā Rīgā – 9 tonnas CO_2e uz vienu cilvēku gadā. Savukārt patēriņa emisijas Salacgrīvas novadā un Ventspils pilsētā ir zemākas nekā vidēji Latvijā, attiecīgi 5,75 un 7,2 tonnas CO_2e uz vienu iedzīvotāju gadā (sk. 14.4. att.). Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā lielākās emisijas saistītas ar pārtikas produktu patēriņu (36% Salacgrīvā, 31% Ventspilī), transportu (27% Salacgrīvā, 19% Ventspilī) un komunālajiem pakalpojumiem (20% Salacgrīvā, 30% Ventspilī).

14.5. att. Patēriņa SEG emisijas Latvijā 2013. gadā.

Patēriņa emisijas ir ļoti cieši saistītas ar iedzīvotāju ienākumiem, līdz ar to pēdējos gados, ekonomikai atgūstoties un pieaugot mājsaimniecību ienākumiem, visā Latvijā vērojams straujš patēriņa emisiju pieaugums. Kopš 2010. gada salacgrīviešu patēriņa emisijas ir pieaugušas par 39%, bet ventspilnieku emisijas augušas par 19%.

Pašvaldību līmenī iespējams aprēķināt ne tikai patēriņa emisijas, bet arī tiešās SEG emisijas. Teritoriālās emisijas Salacgrīvas novadā 2013. gadā bija 49 387 tonnas CO_2e (par 5% mazāk nekā Salacgrīvas iedzīvotāju patēriņa rezultātā radītās emisijas), bet Ventspils pilsētā – 357 634 tonnas CO_2e (par 17% vairāk nekā Ventspils iedzīvotāju patēriņa rezultātā radītās emisijas).

Enerģētika (apkure un rūpniecība), autotransports un pārtika veido lielākās emisijas gan Salacgrīvas novadā, gan Ventspils pilsētā. Laika posmā no 2010. gada līdz 2013. gadam SEG emisijas Salacgrīvas novadā nav būtiski mainījušās. Taču Ventspils pilsētas SEG emisijām ir tendence samazināties – no 2010. gada līdz 2013. gadam tās ir samazinājušās par 9%. Īpaši pozitīvi vērtējams emisiju samazinājums no pasažieru pārvadājumiem, centralizētās pilsētas siltumapgādes un privātā autotransporta (-7%). Arī ēku siltināšanai ir pozitīva ietekme uz mājokļu radītajām emisijām. Lielākā daļa emisiju – gan pārtikas, gan citu preču un energoresursu ražošanas emisijas – rodas ārpus pašvaldību robežām, līdz ar to pašvaldībai ir ierobežotas iespējas tās ietekmēt.

Labākais līdzeklis ārējo emisiju samazināšanai ir „zaļā” iepirkuma kritēriju integrēšana pašvaldību iepirkumos. Viens no sektoriem ar lielām ārējām izmaksām ir pārtika. Šī sektora emisiju samazināšanu varētu veicināt ar sezonālās, vietējās un bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētās pārtikas patēriņa veicināšanu mājsaimniecībās un pašvaldības pakļautības iestādēs, piemēram, skolās un medicīnas iestādēs.