16. Piemērošanās klimata pārmaiņām Eiropā
Klimats un ilgtspējīga attīstība
Redaktori: Māris Kļaviņš un Jānis Zaļoksnis.
Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2016, lpp
Grāmata “Klimats un ilgtspējīga attīstība” izstrādāta un izdota Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas projektu “Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām” projekta “Klimata pārmaiņu izglītība visiem” ietvaros.
16.11. Piekrastes plānošana Horvātijā
Horvātijas piekrastes garums gar Adrijas jūru ir apmēram 5800 km un ietver vairāk nekā tūkstoš salas un saliņas. No tām 47 ir apdzīvotas. Šī piekraste nodrošina dinamisku telpu, kurā attīstītās dažādas tautsaimniecības nozares – lauksaimniecība, tūrisms, gāzes ieguve jūrā, zivsaimniecība, kuģu būvniecība utt.
Globālā sasilšana un jūras līmeņa celšanās rada tiešus draudus Horvātijas piekrastei un ekonomikai. Jūras līmeņa celšanās varētu padarīt ostas mazāk drošas, īpaši vētru laikā, piesārņot ar sālsūdeni saldūdens ieguves vietas piekrastē, kaitēt ekosistēmām, piemēram, mitrājiem un purviem, tādējādi apdraudot vietējo bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt kaitējumu vēsturiskām un tūristu atpūtas vietām, kas ir svarīgas kultūras un ekonomiskās vērtības.
Šibenikas-Kninas apgabals atrodas starp Adrijas jūru un Bosniju-Hercegovinu. Šibenikas-Kninas pašvaldība sadarbībā ar Pasaules Vides fondu, ANO Vides programmu (UNEP) un Horvātijas piekrastes zonas apsaimniekošanas programmu ir izstrādājusi savu ”Piekrastes plānu”, lai pētītu un mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi piekrastes teritorijās.
Šis projekts lielā mērā iekļaujas Vidusjūras reģiona integrācijas programmā par nacionālo klimata pārmaiņu adaptācijas stratēģiju izstrādāšanu un koordinēšanu. ”Piekrastes plāna” mērķis ir panākt ilgtspējību attīstību Šibenikas-Kninas apgabalā septiņās plašās jomās: iedzīvotāji, teritorija, piekraste, jūra, ūdens, daba un tautsaimniecība, izstrādājot vadlīnijas un rekomendācijas politikas veidotājiem, kā arī paplašinot irdzīvotāju līdzdalību un izglītības līmeņa paaugstināšanu, īpaši par vietējās piekrastes kopienu pārvaldību.
16.16. att. Šibenikas-Kninas apgabals.
Avots: https://www.google.lv/search?q=Šibenik-Knin
Šibenikas-Kninas apgabala ”Piekrastes plānā” tika izmantotas divas novatoriskas pieejas:
izvēlētajai metodikai nepieciešamie īpaši sagatavotie dati (vietējie dabas un sociālie dati, kas modificēti interpolācijas variāciju analīzes veikšanai) integrētu datora modeļu izstrādei, lai prognozētu dažādas adaptācijas stratēģijas,
līdzdalības metodoloģija, lai apvienotu ieinteresētās personas ilgtspējas līmeņa novērtēšanā konkrētā teritoriālā vienībā un izstrādātu risinājumus paaugstinātai noturībai pret klimata pārmaiņām.
Attiecībā uz Šibenikas-Kninas apgabala ”Piekrastes plānu” tika organizēti četri semināri – katru gadu divi, kuros bija iesaistīti aptuveni 50 dalībnieki.
Izmantojot šādu integrētu pieeju ”Piekrastes plāns” sniedza iespējamos risinājumus dažādiem faktoriem, piemēram, ūdens apsaimniekošanas veidi, infrastruktūra, meža ugunsgrēki, kopējā reģionālā attīstība, teritorijas plānošana, procesa pārvaldība.
16.17. att. Šibenikas pilsēta.