Atomi ir visstabilākie, ja neitronu/protonu attiecība nav pārāk liela (parasti ap 1,1 līdz 1,4). Pēc tā var secināt, ka, jo vairāk neitronu ir uz noteiktu skaitu protonu, jo atoms nestabilāks. Tas ir iemesls, kāpēc smagākiem atomiem raksturīga β−sabrukšana un rodas nākamais ķīmiskais elements, kuram par vienu protonu vairāk, lai kompensētu neitronu skaitu. Šo uzdevumu varēja atrisināt, izmantojot logisko domāšanu un šādus vienkāršus spriedumus, nevajadzēja sīkāku informāciju par sabrukšanas veidu. Derēja arī zināšanas, ka tehnēciju parasti iegūst no molibdēna izotopiem, nevis rutēnija. Nestabils izotops taču negrib kļūt nestabilāks!
