Jums ir kļūda, jo istēnībā fosfīnam (PH3) arī piemīt bāziskas īpašības....ūdens šķīdumā veidojas fosfonīja jons (PH4+)
Un vēl ogleklim teoretiski eksistē arī citas skābes, piem. H4CO4, estēri reāli eksistē
PH4+ pKa ir zem -10, kas to padara par stiprāku skābi kā sālsskābi (No Wikipedia :This electronic structure leads to a lack of nucleophilicity in general and lack of basicity in particular (pKaH = –14), as well as an ability to form only weak hydrogen bonds). Ja sakām, ka tam piemīt bāziskas īpašības jāsaka, ka NaCl šķīdums ir bāziskāks par fosfīna šķīdumu.
Vai tiešām otrs piedāvājums ietver piedāvājumu ķīmijas olimpiāžu programmā ietvert tādas hipotētiskas [piem., te] vielas kā H4CO4?
H4CO4 atšķaidītos šķīdumos zem 5 grādiem eksistē
Ja tā patiešām ir, vienīgā iespēja, kā kādam par to uzzināt bija sekot līdzi jaunākajām (specifiskām) zinātniskām publikācijām. Nedomāju, ka šī ir informācija, ko ienāktu prātā ņem vērā pildot vai sastādot novadu kārtas olimpiādes uzdevumus.
Vēljovairāk, vai šo patiešām mēs varam klasificēt kā neorganisku skābi arī ir nedaudz atvērts jautājums.
Par PH3...runājot kvalitatīvi....PH3 protonējas => ir bāze....ļoti vāja, bet bāze
Un vēl viena lieta, runājot pār sālsskābi.... tur viss ir atkarīgs no koncentrācijas...=> to nevar lietot kā strandartu
Zināmos apstākļos protonēt var jebko, bet vai tas liek mums vielu saukt par bāzi? https://en.wikipedia.org/wiki/Methanium
Sāllsskābe ir vienkāršots piemērs, lai ilustrētu šīs diskusijas absurdumu. Neviena daļiņa ar pKa zem (vai tuvu) 0 neuzrādīs bāziskas īpašības normālos apstākļos. Koncentrācija gan pKa neietekmēs, drīzāk daļiņām, kam tas ir zem 0 vai virs 14, ir jādomā, ko vispār ūdens vidē šāds pKa nozīmē, bet šāda diskusija ķīmijas olimpiāžu uzdevumu apspriešanā liekas jocīga.